Sveiks, lasītāj.
Mani sauc Toms, esmu jūrnieks, precīzāk 3. kapteiņa palīgs, absolvējis Latvijas Jūras akadēmiju – jūras transporta kuģa vadīšanas specialitāti. Šobrīd strādāju uz ķīmijas tankkuģa “Stolt Sun.” Šis ir mans pirmais ieraksts šajā blogā, ko veidošu LJS mājaslapā.
Ceļš uz jūru
Vidusskolas laikā daudzkārt piedalījies konkursā vidusskolēniem – “Enkurs”, kas arī bija noteicošais profesijas izvēlē, jo viss darītais un piedzīvotais konkursā aizrāva. Taču šoreiz ne tik daudz par to, kas es esmu, bet par to ko gribu teikt, pienācis laiks, lai dotos kartēja “ceļojumā”, ko katrs jūrnieks dara vismaz pāris reizes gadā. Šis nebūs parasts un arī ne viegls ceļš, bet ar lielāko prieku aicinu Jūs līdzi, lai tvertu kaut nelielu daļu no jūrnieku ikdienas, kas sevī ietver ne tikai atbildību par to, kas tiek darīts, bet arī pārsteigumu pilnus saullēktus, sajūtu, kas rodas vērojot kā mierīgu tā bangojošu jūru, negulētas naktis, kad nomodā esi vien Tu un tas mēness aiz loga, kas kā uzticīgs draugs izgaismo ceļu, darba pilna dienas un atmiņā paliekošus brīžus.
Lidosta
Pirms dodamies uz mūsu galamērķi – kuģi. Ir jāpaveic pats grūtākais šajā profesijā, jāatvadās uz noteiktu laiku no saviem mīļajiem, pēdējo reizi viņi jāapskauj, jo turpmākos 4 mēnešus šādas iespējas nebūs. Un kad tas ir darīts, tad jādodas, visticamāk uz B izeju cauri kontrolpunktam, vēl pēdējo reizi pametot galvu atpakaļ un atsakoties uz mīļajiem, liekot vēlreiz sirdij sažņaugties. Viņu acīs ir redzamas skumjas, kas mijas ar milzīgu lepnumu un siltiem skatiem, kas vēsta, ka domās un darbos, es tikšu atbalstīts.
Ceļojums no Rīgas uz, šoreiz, Briseli norit bez starpgadījumiem, proti, lidojums pienāk laikā un arī bagāža ir uz vietas, jo nereti mēdz gadīties, ka tā apceļo pus pasauli. Tā sirreālā sajūta, kad aģents Tevi sagaida lidostā ar plāksnīti uz, kuras rakstīts mans vārds uzvārds un kuģa nosaukums. Aģents mani ved no Briseles uz Antverpeni vienu no lielākajām ostām Eiropā, tur man gaida manas jaunās mājas. Gan lidojums, gan brauciens ar mašīnu vienmēr ir pārdomu pilns un tiek pārcilāti tik daudzi aizgājuši notikumi, skaistie mirkli, kalti nākotnes plāni, jo es palicis viens ar savām domām. Strādāju uz naftas/ķīmiskajiem tankkuģiem, no vārda ķīmisks nav jābaidās, jo H20 arī ir ķīmisks savienojums, kuri visi lietojam uzturā, vai ne?
Uz kuģa
Nonākot uz kuģa, pirmais, kas tiek darīts ir kajītes un stūrmaņa, kuru iecerēts mainīt, atrašana. Uz šī kuģa esmu pirmo reizi, taču problēmas noorientēties nav. Ieejot sasveicinos ar kapteini un vecāko palīgu, kā arī ieraugu trešo stūrmani, kas ātros vilcienos pastāsta, kādi ir mani pienākumi, lietas, kam būtu jāpievērš pastiprinātāka uzmanība, pārliecina, ka ekipāža ir laba un man šeit patiks, izstāsta kādi ir mani sardzes laiki un pārliecinās, ka esmu visu sapratis.
Kad maiņa nodota viens no galvenajiem, katra jūrnieka pienākumiem ir iepazīties pašam patstāvīgi ar kuģi, kā arī saprast, kas jādara avārijas situācijās. Tas ir īpaši būtiski, jo salīdzinot ar sauszemi, kur, piemēram, izkļūstot no degošanas ēkas cilvēks ir drošībā, uz kuģa, izkļūstot no tā ugunsgrēka gadījumā, drošākā vieta tiek zaudēta, jo par tādu tiek uzskatīts kuģis. Tādēļ ikvienam apkalpes loceklim ir jāzina savi pienākumi avārijas situācijas, jāaorientējas tajā, kur atrodas konkrētās avārijas situācijas pulcēšanās stacijas, kā arī jāparzina avārijas izeju un glāšanas līdzekļu izvietojums. Neviens nav pasargāts no nelaimes, taču individuāli no katra cilvēka atkarīgs tas, cik veiksmīgs un mierīgs būs kontrakts. Šoreiz sanāca, ka maiņas nodošanas laikā, atskanēja ugunsdzēsības trauksme, kas tikai 30 minutes no brīža, kā uzkāpu uz kuģa. Lai gan tā bija viltus trauksme, darbības, kuras jāveic kā arī pulcēšanās vieta bija jāzina.
Ņemot vērā, ka esmu trešais palīgs, tad mans darba laiks jeb navigācijas sardzes laiks ir no 0400-0800 rīta, un 1600-2000 vakarā, atrodoties ostā parasti notiek kravas pārkraušana, attiecīgi, pa cauruļvadiem, ja tā ir lejamkrava(šķidra), vai ar dažāda veida krāniem, pacēlājiem, ja tā ir beramkrava(cieta) vai konteineri. Uz kuģa ierodos ap 1330, tiku ierauts rutīna, un pēc dažiem mirkļiem atrados sardzē, lai veiktu savus pienākumus, kas attiecīgi ir spiediena un kravas līmeņa kontroles tankos, turēšanas pie kravas plāna, kuri iepriekš rūpīgi izplānojis, kuģa vecākais kapteiņa palīgs. Par kravas operācijām ievadam pietiks par tām sīkāk kādā no nākamajam reizē.
Kajītē
Uz kuģa katram ir sava kajīte (istabiņa), kura šajā reizē ir īpaši plaša. Šeit ir viss nepieciešamais – gulta, skapis, ērts dīvāns un pat televizors. Jāatzīmē, ka kādreiz sanitārais mezgls bija uz stāvu viens, bet jau pēdējos kontraktos, varu priecāties par personīgām labierīcībām.
Pirmā diena ir paskrējusi nemanāmi ātri un jau pienācis vakars, kad jādodas gulēt, lai rīt atkal un dotos ikdienas gaitās. Tikai pirms aizver acis, logā redzi spīdam zvaigznes, kas liek aizdomāties, par tiem, kuri palika mājās.
Toms