Sveiks lasītāj,
Ir pagājušas nedaudz vairāk, kā divas nedēļas kopš pēdējās piezīmes. Ritot nedēļām, daudz kas ir mainījies, ne tikai telpā, bet arī laikā. Esam šķērsojuši Atlantijas okeānu un atrodamies pie Amerikas krastiem – Bahamu salām.
D vitamīns
Laiks nudien lutina, jo aiz loga ir aptuveni +25 grādi, vasara šeit uz kuģa man iesākusies daudz garāk. Vēja stiprums ir mazinājies, kā rezultātā viļņi ir norimuši un sajust iespējams vien vieglas kuģa škelto viļņu radītās atblāzmas. Atminoties negantos laika apstākļus, kad atradāmies pašā Atlantijas okeāna sirdī, priecājos, ka ne tikai sešpadsmit dienu ilgais, bet arī izaicinošais ziemu uz vasaru nomainošais pārgājiens drīz vien būs galā. Kamēr Ziemeļu puslodē cīnāties ar sniegu un mīnusiem, es šeit jau varu uzņemt cilvēka organismam tik ļoti nepieciešamo D vitamīnu, ticiet man, noskaņojums arī uzreiz kļūst labāks – darba pozitīvie aspekti.
Roterdama – ASV
Kāds nu bija šis pārgājiens no Roterdamas līdz Amerikas Savienoto Valstu austrumu krastam uzzināsiet lasot tālāk.
Pirmajās dienās izejot no Anglijas kanāla un šķērsojot Biskajas līci, laiks nelutina, kā prognozēts, kuģis tiek bezrūpīgi svaidīts no viena sāna uz otru. Biskaja līcis ziemas mēnešos izsenis ir bijis nemierīgs ar augstiem viļņiem un stiprām, mainīgām vēja brāzmām. Kustības rezultātā, ikviens priekšmets, kas nav nostiprināts vai novietots uz pretslīdošās virsmas pārvietojas līdz ar kuģi. Šādā laikā ir apgrūtināts nakts miegs, jo, lai cik stabils un garš arī kuģis nebūtu, šī svaidīšana nekadīgi nevar tikt pielīdzināta patīkamai ieaijāšanai. Uz kuģa ir izmēģinātas dažādas metodes šīs šķietami nepatīkamās problēmas risināšanai. Ja kuģim ir spēcīga galliskā šūpošanās (paceļas priekšgals, pakaļgals nolaižas un otrādāk), tad netiek rekomendēts mainīt gulēšanas virzienu, taču pie kuģa zvalstīšanās to rekomendē. Būtībā atkarībā no cilvēka, tādēļ parocīgi, ja kajītē ir dīvāns, kas parasti novietots pretēji gultas virzienam. Lai novērstu svaidīšanos no vienas gultas malas uz otru – zem matrača tiek liktas ūdens pudeles.
Šādos laika apstākļos ir bīstami strādāt uz kuģa klāja,kā tagad atceros, kad vienā no pirmajā praksēm, vēja brāzmas bija tik stipras, ka ik pa brīžam nācās pieturēties pie kuģa konstrukcijām, lai noturētos kājas, ja atmiņā neviļ, tad vējš toreiz bija krietni virs 45 m/s. Drošības nolūkos darbi uz klāja notiek kuģa dzīvojamo telpu tuvumā vai iekštelpās. Man, kā trešajam kapteiņa palīgam, šie piedzīvojumi un problēmas iet secen, jo kuģim esot jūrā, pavadu lielāko daļu laika uz kuģa navigācijas tiltiņa nesot sardzes. Redzot spēcīgos viļņus un ūdens masas, kas gāžās no viena kuģa borta pār otru, priecājos, ka neesmu tur ārā. Neatkarīgi no kuģošanas akvatorijas, man kā navigācijas stūrmanim jāievēro COLREG 72 prasības jeb citiem vārdiem kuģošanas noteikumi jūrā. Satiksme,protams, ir blīvāka un uzmanīgam jābūt tieši krasta tuvumā, šeit sastopami gan zvejas kuģi, kas dodoas pēc kārotā loma, gan atpūtnieku kuteri, kurus diemžēl no augstā kuģa tiltiņa ir grūti saskatīt, īpaši spēcīgas viļņošanās laikā. Tāpēc īpaši nozīmīgi novērot apkārtni un pārliecināties par situācijas drošību.
Okeānā
Okeānā viss ir vienkāršāk simtiem jūdžu attālumā esam vien mēs un plašais debess jums. Ja pāris dienu laikā tiek pamanīts vēl kāds kuģis – tad galvā pazib doma – “mēs neesam vieni un tuvojamies apdzīvotām vietām”. Samazinoties attālumam līdz piekrastei (neatkarīgi no tā – sala vai kontinents), palielinās sastapto kuģu skaits.
Rutīna
Kā jau agrāk minēju dienas uz kuģa paiet salīdzinoši vienveidīgi – rutīna. Kad laikapstākļi atļauj, jādodas uz klāja uzspēt izdarīt un pārbaudīt lietas, par kurām nesu atbildību. Manā gadījumā – viss drošības aprīkojums, sākot ar ugunsdzēsības līdzekļiem līdz glābšanas laivu inventāram, kam vienmēr jābūt 100 % gatavībā, jebkurā diennakts laikā, ja notiek nelaime.
Praksē pieredzēts, ka pēc gariem okeāna pārgājienam, daudzas lietas ir bojātas vai neatrodas savās vietās, īpaši, pēc sliktiem laika apstākļi, tādēļ būtiski veikt regulāras pārbaudes. Pašam mierīgāks prāts un vieglāk naktī gulēt, ja zini, ka viss drošības aprīkojums ir darba kārtībā.
Uz klāja veicamos darbus diemžēl iemūžināt nevaru, tikai aprakstīt, jo, kā jau minēju, esmu uz tankkuģa, kur elektroniskās ierīces ārpus dzīvojamām telpām izmantot stingri aizliegts. Ja jautāsiet kādēļ, tad atbilde ir pavisam vienkārša. Tās savas darbības rezultātā rada elektrisku impulsu, kurš kaut vai niecīgs var radīt eksploziju, ja gadījumā uz kuģa apkārt esošajā atmosfēra ir uzkrājušies kravas tvaiki, kas ir viegli uzliesmojoši (parasti tā tas nav, taču piesardzība jāievēro vienmēr).
Laika zonu maiņas
Ievadā minēju, ka pārvietojamies ne tikai telpā, bet arī laikā. Ejot uz ASV no Eiropas jeb no austrumiem uz rietumiem, mainās laika zonas un plkst., katru otro dienu ir jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Ķermeņa bioloģiskais pulkstenis, protams, nespēj izsekot līdzi notiekošajam, bet pie visa ar laiku pierod.
Nobeigums
Nobeigumā gribētu pastāstīt, kādu stāstu, drīzāk leģendu, kurai vēljoprojām ticu un ceru uz brīnumu, kā mazs bērns Ziemassvētku vecītim. Pats pirmais kapteinis man reiz stāstīja, ka ejot pāri Atlantijas okeānam no Austrumiem uz Rietumiem, un pie nosacījuma, ka jūra ir mierīga, kā spogulis, tad saulei krītot aiz horizonta varot redzēt tādu kā zaļu gaismu pie horizonta, ko veido okeāna ūdens laužot saules starus, kas spīd tam cauri. Pagaidām to nav atļāvuši laika apstākļi, nemierīga jūra, tā es sevi mierinu, taču dziļi sirdī ticu, ka tā diena reiz pienāks……
