Toms ir atgriezies uz kuģa un turpina rakstīt savas kuģa piezīmes! Šoreiz par ikdienu uz kuģa un sadzīvi.
Sveiks, lasītāj!
Kādu brīdi neesmu rakstījis par to, kas notiek uz kuģa , taču tas skaidrojams ar to, ka maija beigās noslēdzās mans līgums uz kuģa, un biju devies pelnītā atpūtā. Tad priekšroku devu vasarai un tās sniegtajām izklaidēm. Brīvlaiks taču, domāju saprotat, par ko es tagad runāju. Līdzīgi kā bērniem un studentiem, arī man Septembris noslēdza atvaļinājumu un bija laiks doties uz kuģa, precīzāk 21.Septembrī iekāpu lidmašīnā, reiss Rīga-Amsterdama. Tālāk tikšanās ar aģentu un aptuveni stundu ilgs brauciens ar vilcienu līdz Roterdamai. Ostā pietauvota, jau gaidīja mana dzelzs lēdija, kuru turpmākos četrus mēnešus saukšu par mājām.
Ar kuģa maršruta plānošanas programmas un atsaucīgo kolēģu palīdzību noskaidroju, kuru valstu ostas ir iekļautas kuģa pārgājiena plānā. Pirmā izkraušanās/iekraušanās Itālijā un tālāk ceļš ved pāri visam Atlantijas okeānam uz ostu Dienvidāfrikas Republikā – Durbanu.
Ikdiena
Šajā stāstā vēlējos attēlot to vienkāršo jūrnieka ikdienu, rutīnu un apstākļus, ko radījusi nepieciešamība nodrošināt kuģa darbību 24 h diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Kā zināms, kuģis ne tikai ir pārgājienā, bet arī, esot pietauvots ostā, iesaistīts kraušanas operācijās, tāpat arī mēdz stāvēt uz enkura vai reidā, gaidot, kamēr norims laikapstākļi vai atbrīvosies nepieciešamā piestātne. Neatkarīgi no tā, kāds ir kuģa statuss, virsnieku ikdiena krasi nemainās jeb sardzes tiek nestas vai nu uz kuģa navigācijas tiltiņa vai kravas operāciju kontroles telpā.
Viss sākas pēc pusnakts
Kāda tad ir mana ikdiena…
Ja par atskaites punktu pieņemam pusnakti jeb plkst. 00.00, tad mana diena sākas plkst. 03.30 jeb tas ir laiks, kas iestatīts manā viedtālrunī kā modinātājs. Droši vien šo lasot domājat, ka esmu traks un piecelties šajā laikā ir pilnīgi neiespējami, taču, ievērojot konkrētu režīmu, organisms spēj pamosties un būt mundrs arī šajā diennakts laikā. Ticiet man, pamosties nedaudz pēc trijiem ir daudz vieglāk kā dažam labam pirmdienas rītos. Mans kuģa rīts iesākas ar pavisam vieglām brokastīm, jo jārēķinās, ka četras stundas, nesot sardzi uz kuģu navigācijas tiltiņa, nebūs iespējams pilnvērtīgi koncentrēties darbam, ja izsalkums būs pārņēmis.
Plkst. 04:00-08:00 -navigācijas sardze uz kuģa tiltiņa
Esot uz komandtiltiņa, kā jau iepriekš esmu minējis, mans galvenais pienākums ir droši vadīt kuģi, ņemot vērā satiksmes blīvumu un kuģu ceļu pieejamību, tā, lai nodrošinātu kuģu ekipāžas, kravas un apkārtējās vides drošību. Kuģošana kanālā un šauros kuģu ceļos būtiski atšķiras no atklātās jūras pārgājiena, taču būtiski atcerēties, ka ikviena virsnieka pienākums sardzes laikā ir ne tikai izpildīt kaut kādus savus ikdienas papīra darbus, bet pirmkārt un galvenokārt veikt pienācīgu un pilnvērtīgu novērošanu ar mērķi novērst jebkādu sadursmes draudu situāciju rašanos.
Vai esmu minējis, ka jūrā līdzīgi kā uz ceļiem, ir savi satiksmes noteikumi? Tie visi ir apkopoti Starptautiskajā konvencijā par kuģu sadursmju novēršanu, biežāk apzīmēti kā COLREG 72. Jāmin, ka mūsdienās kuģu navigācija ir ļoti mainījusies, kuģa vietas noteikšana, orientēšanās telpā un laikā ir atvieglota. Izmantojot elektronisko karšu sistēmu (ECDIS), kura saņem informāciju no tādām ierīcēm kā eholote, GPS raidītājs, Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS), lagas un citiem sensoriem, ir iespējams vienā ekrānā redzēt mūsu kuģi, pieejamo dziļumu, kustības virzienu, redzēt citus kuģus nevis kā melnus punktus, bet objektus, ar nosaukumiem, savu noteikto kustības virzienu un ātrumu. Pateicoties šai sistēmai, ietaupās laiks un viss ir daudz uzskatāmāks, taču jāpiemin, ka laba jūras prakse nozīmē to, ka jānosaka kuģa pozīcija arī ar alternatīvām metodēm, ne tikai GPS.
Navigācija pēc saules vai zvaigznēm tiek praktizēta tikai pamat zināšanu saglabāšanas līmenī, kas, manuprāt, ir diez gan loģisks rezultāts, kā nekā mūsdienu tehnoloģijas sniedz daudz precīzāku rezultātu par kuģa atrašanas vietu, salīdzinājumā ar astronomiskajiem novērojumiem, kas prasa precizitāti un aizņem daudz laika. Lielākoties manas kuģa navigācijas sardzes paiet mierīgi, protams, ir dienas, kad visas četras stundas paiet saspringti, satiksmes blīvuma, zvejnieku un ierobežotas akvatorijas dēļ. Atklātā pārgājiena sardzes, protams, paiet daudz mierīgāk, kad apkārt klusums un atliek vien izbaudīt okeāna burvību. Ar sardzi no 04.00 līdz 08.00 un no 16.00 līdz 20.00 man ir paveicies, jo katru rītu varu vērot elpu aizraujošus saullēktus un vakaros – saulrietos, kā arī citus dabas fenomenus, ko ikdienā iespējams neizdodas saskatīt.
Esmu pamanījis, ka arī okeāna un jūrā dzīvnieki – vaļi un delfīni – šajā laikā ir visaktīvākie. No romantikas atgriežoties pie pienākumiem, aptuveni 07.55, sagaidot jaunāko virsnieku jeb junior virsnieku, aizpildot maiņas pārbaudes sarakstu un nododot aktuālo informāciju, mana sardze noslēdzas.
Plkst. 08:01-12:00
Pēc sardzes dodos pelnītās brokastīs, kuģa pavārs, protams, nepiedāvā restorāna klases ēdienus, taču parasti ir ļoti gardas un sātīgas brokastis, visbiežāk gan tās ir ceptas vai vārītos olas, šķiņķis, siers, putra (auzu pārslu, rīsu), smalkmaizītes vai griķi. Manuprāt, daudzi no maniem kolēģiem piekritīs, ka ceptas olas ik rītu, ir nemainīga klasika uz ikviena kuģa. Pēc brokastīm parasti dodos gulēt, jo nogurums pēc nakts sardzes ir manāmi uzkrājies un acu plakstiņi kļuvuši pavisam smagi.
Plkst. 12:01-16:00
Mans otrais rīts sākas ap pulksten 12.00 jeb jau atkal par celšanos laiku liek manīt modinātāja zvans. Būtībā visu diktē pienākšanas un atiešanas laiks ostās, taču šāds ir mans standarta ikdienas ritms. Pēc pamošanās dodos pusdienās. Pusdienu piedāvājums ir diez gan plašs, zupa pirmajā ēdienā, savukārt divu veidu gaļas ar piedevām otrajā ēdienā. Saldajā – kāds auglis vai pavāra ceptās smalkmaizītes. Cilvēkiem no malas varētu šķist, ka pavāra ikdiena ir aizraujoša, gatavot to, kas patīk un pašam garšo, taču tā nebūt nav. Ikviena kompānija nosaka konkrētu naudas summu, kas tiek dienā tērēta uz konkrētu cilvēku skaitu. Pavāram šajā summā ir jāiekļaujas, izvēloties gatavot to, ko iespējams, no pieejamajiem produktiem. Svaigi dārzeņi pusdienās, kā mazie svētki, jo uz kuģa nav sava mazdārziņa, kur aiziet noplūkt tomātu vai gurķi, jāgaida līdz nākamajai ostai, nākamajai produktu piegādei.
Aptuveni stundu pēc pusdienām dodos uz klāja atstrādāt virsstundas un paveikt nepieciešamos darbus uz klāja, jo virsnieka pienākumi neaprobežojas vien ar sardzes nešanu. Kā jau minēju iepriekš, esmu atbildīgs par individuālo glābšanas līdzekļu (glābšanas riņķu, vestu, hidrotērpu, aizsargtērpu, siltumu aizturošo līdzekļu utt.), kolektīvo glābšanas līdzekļu (piepūšamo plostu, glābšanas laivu) un ugunsdzēsības aprīkojuma (skābekļa balonu, tērpu utt.) apkopi. Nav tā, ka teju katru dienu kaut kas ir saplīsis un nepieciešams to labot, taču drošības labad nepieciešams veikt regulāras pārbaudes, lai defektus un nepilnības identificētu un varētu novērst pēc iespējas ātrāk. Dažkārt jāpaveic kāds vecākā kapteiņa palīga deleģēts uzdevums, jo viņa pārziņā ir kravas operācijas, klāja sastāva darba plāna sastādīšana, pārbaude un daudz citas svarīgas lietas, kurām vienkārši nepietiek laika, taču neizdarītas tās palikt nevar. Līdz aptuveni 15.00 darbiņi tiek apdarīti, tādēļ dodos kafijas pauzē.
Ekipāžā pulcējas ēdamzālē, lai malkotu tēju, kafiju, kas kuram kārojas un baudītu pavāra svaigi ceptās smalkmaizītes vai kādu citu našķi. Tas, protams, atkarīgs no tā, vai pavārs ir labi gulējis un pareizajā noskaņojumā. Kafijas paužu laikā parasti tiek jokots, apspriests un pārspriests viss, kas jau ir noticis un vēl tikai gaidāms.
Pēc pārtraukuma dodos pārģērbties un lēnām gatavoties otrajai sardzei, kas būtībā ne ar ko neatšķiras no pirmās.
Plkst. 16:00-20:00
Nepareizi jau rakstīt, ka uz sardzi ierodos tieši tad, kad laikrādis ir uz četriem. Ikviens apzinīgs virsnieks, kurš ir lasījis kompānijas rokasgrāmatu zina, ka uz sardzi ir jāierodas savlaicīgi jeb vismaz 15 minūtes iepriekš. Tas skaidrojams ar to, ka šo piecpadsmit minūšu laikā tiek lēnām un bez steigas izklāstīta esošā situācija, bīstamības, lietas, kam jāpievērš uzmanība, ziņojumi, kādi saņemti iepriekšējās sardzes laikā un kā tie attiecas uz esošo. Būtiski, ka ikvienam virsniekam, ierodoties uz nakts sardzi, jāizlasa un ar parakstu jāpaliecina kapteiņa norādījumi diennakts tumšajam laikam. Piemēram, ja kuģis stāv uz enkura, kapteinis min to, cik šekeļu enkurķēdes ir ūdenī, kādi laikapstākļi paredzēti, kas jādara, ja laikapstākļi pasliktinās (spēcīgs vējš, viļņošanas), kādos gadījumos jāsauc kapteinis utt. Tikai pēc tam, kad tas ir paveikts, virsnieks var droši stāties sardzē.
Aptuveni 18.00 uz kuģa ir vakariņu laiks, kad ekipāža pulcējas ēdamzālē. Tā kā navigācijas komandtiltiņu nekad un nekādos apstākļos, esot kuģim gaitā vai uz enkura, nedrīkst atstāt bez uzraudzības, tad gaidu, kad mani nomainīs kāds no virsniekiem, lai drošās rokās atstātu kuģa vadību.
Pēc plkst. 20:00 – Darba dienas beigas
Kad otrā sardze ir aiz muguras, ir pienācis laiks pelnītai atpūtai. Brīvā brīžu pavadīšanas iespējas uz kuģa ir ierobežotas, parasti ekipāža pulcējas atpūtas telpā, lai kopīgi vai individuāli skatītos seriālus, filmas vai vienkārši klausītos mūziku un runātos. Bieži spēlējam dažādas kāršu spēles, zolīti un pokeru. Azartspēles uz kuģa nav aizliegtas, taču jāmin, ka nespēlējam uz naudu, bet vienkārši laba laika pavadīšanas nolūkos.
Atpūtas telpā atrodas arī spēļu konsole, kas jaunākajiem kuģu apkalpes locekļiem ļauj nodoties kādam aizraujošam futbola vai hokeja mačam. Uz kuģa ir pieejama arī sporta zāle, lai dienas noslēgumā ikviens varētu izlikt savas negatīvās emocijas un sakrājušos slodzi, iegūstot ne tikai laimes hormonu, bet arī veselīgu un spēcīgu augumu.
Taču dienās, kad prāts nenesas ne uz vienu no šīm aktivitātēm, ieraušos kajītē un aizmiegu pie kādas grāmatas, filmas vai seriāla, dienai noslēdzoties 22.00, lai jau rīt atkal mostos 03.30. Ikdiena uz kuģa ir sava veida rutīna kā jau jebkurā profesijā, tā piezogas un nemaz nepamanām, ka katra diena līdzinās iepriekšējai. Šīs dienas ļoti veiksmīgi raksturo kāds Guntara Račā dzejolis:
“Parasta diena
Kā cepums pie piena
Varēja nebūt
Bet labi, ka ir.”
Toms Dambis
Iepriekšējie bloga ieraksti lasāmi mājaslapas sadaļā: Stūrmaņu piezīmes