Mareks šoreiz sāk rakstīt Hjūstonā un pabeidz Kolumbijā!
Sveicināts lasītāj.
Šajā bloga ierakstā nedaudz pastāstīšu par manu pirmo viesošanos ASV. Tātad, pilnīgi, tā sakrita, ka tieši dienu dienā pēc trīs pavadītiem mēnešiem uz kuģa sanāca doties krastā ASV vienā no lielākajām Teksasas štata pilsētām – Hjūstonā. Godīgi teikšu, ka tas arī bija ne tikai patīkams piedzīvojums, bet arī sava veida psiholoģisks atslogojums nokāpt krastā, un metāla klāju kaut uz pāris stundām nomainīt pret zemi.
Krastā devāmies kopā ar vairākiem kolēģiem. Mūsu galvenais “mērķis bija” tuvākie lielveikali. Laikapstākļi mūs galīgi nelutināja, jo bijā diezgan lielas lietusgāzes un zibens, taču paveicās ar to, ka tuvākais lielveikals bija 10 minūšu brauciena attālumā.
Par cik šajā valstī viesojos pirmo reizi mani pārsteidza – cilvēki, satiksme, attieksme, un pilnīgi viss pārējais. Pat veikali mani pārsteidza un izbrīnīja ar savu mežonīgi lielo izvēles klāstu. Šī valsts ir ļoti attīstīta un mani nemaz nepārsteidz tas, kādēļ tik ļoti daudz cilvēki tieši ASV dēvē par “kontrasta zemi”. Viss ir radikāli atšķirīgs no Eiropas (tai arī skaitā cenas ir daudz, daudz mazākas). Kas man ļoti patika, par ko jau daudz biju dzirdējis no vairākiem paziņām un ko sanāca pārbaudīt un pilnā mērā piedzīvot par šeizemiešiem ir tas, ka viņi ir ļoti atvērta nācija. Pilnīgi jebkurš ar jebkuru nepazīstamu cilvēku mierīgi var uzsākt sarunu. Jūtama daudz lielāka atvērtība salīdzinājumā ar Eiropu, kur lielākā daļa cilvēku ir savās ikdienas steigā un savā iekšējā “noslēgtumā”. ASV gluži šāda steiga neizpaužas, neviens nekur nesteidzas.
Manuprāt, tieši pats labākais, kas izpaužas ceļojumos ir ne jau tās vietas, apskates objekti vai kas cits pie kā vari paspēt nofotografēties citu tūristu burzmā, bet gan pati iespēja kaut uz neilgu laiku nomainīt vidi kurā atrodies, respektīvi, izrauties no rutīnas.
Laiks kopš pēdējā bloga ieraksta ir pagājis ļoti ātri. Grūti pateikt ar ko tas saistāms, jo cik runāju ar kolēģiem, tad viņiem parasti trešais mēnesis velkas, bet man jau raitiem soļiem rit ceturtais. Cerams šāda ātra laika ritēšana saglabāsies līdz kontrakta beigām. Iespējams tas saistāms ar pēdējā laika piedzīvojumiem ASV, kā arī ar to, ka patlaban mācību ziņā esmu iesācis apskatīt tematu, kas pašam ļoti interesē, respektīvi – kravas un balasta sūkņu sistēmu darbība. Protams, man tā ir tikai pirmā prakse un visu uzreiz nesanāks apgūt, taču priecē tas, ka ir radies daudz lielāks priekšstats par to kas, kādā secībā strādā un notiek ostās pie izkraušanās un iekraušanās procedūrām.
Ar sveicieniem no Kolumbijas.
Mareks.