Ar ambīcijām pierādīt
Ja pārdomājam, kāds tad jūrniecības nozarei bija 2022. gads, tad atbilde ir – dažāds. Jo, lai arī cīņa par jūrniecības izglītības autonomiju tika zaudēta, tomēr bija arī priecīga atziņas par jūrniecības sabiedrības Atmodu, ko stiprināja jaunu cilvēku piepulcēšanās LJS, par kuras tālāko likteni vēl pavisam nesen daudzi bija diezgan skeptiski noskaņoti.
Galvenā gada atziņa: nozarei jābūt vienotai, jānāk kopā, lai paveiktu labas un lielas lietas, ne tiki personīgi, bet par valsti domājot.
Gan Latvijas, gan jūrniecības nozares attīstīšanai visbūtiskākais elements ir tieši kvalitatīvi cilvēkresursi. Tāpēc svarīgi, lai LJS rindas papildinātu aktīvi biedri, kuri varētu īstenot aktivitātes, kas palīdzētu realizēt savienības attīstības potenciālu un caur to arī ietekmēt visas jūrniecības nozares attīstību. Tieši Latvijas Jūrniecības savienības biedri noteiks, kāda būs LJS loma nozares attīstībā, tāpēc šobrīd ir nepieciešams iet soli pa solim, piesaistot jaunus biedrus un paplašinot nozares atbalstu savienības darbībai, lai biedrība pakāpeniski augtu kopā ar jūrniecības nozari.
Šobrīd Latvijas Jūrniecības savienības nosaukums ir lielāks par pašu biedrību un tās nozīmi jūrniecības nozarei. Tikai sevi pierādot kā nopietnu nevalstisku organizāciju, kas aktīvi aizstāv jūrniecības nozares intereses, LJS izdosies piesaistīt gan nozares uzņēmumus kā jaunus juridiskus biedrus, gan individuālus biedrus, tādējādi palielinot jūrniecības nozares reālo pārstāvniecību.
Mums ir viss, lai būtu
Cik liela ir Latvijas jūrniecība? Latvija ir jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām, gar tās piekrasti notiek intensīva kuģu satiksme. Jūrniecības nozare ir plašs jēdziens, bet visvienkāršākajā skatījumā tā ir nozare, kas apvieno ar jūru saistītās darbības jomas – kuģus, ostas, jūrniekus, zvejniecību, kuģu būvi, kravu pārkraušanu, jūrniecības speciālistu sagatavošanu kā pakalpojumus, kas vajadzīgi kuģiem, ostām, jūrniekiem.
Latvijā vairāk nekā 10 tūkstoši aktīvo jūrnieku ir nodarbināti uz kuģiem, kas kuģo visā pasaulē. Latvijas ostās pārkrauj 48 miljonus tonnu dažādu kravu, kuģu reģistrā ir reģistrēti pāri par 300 dažāda veida kuģu, no kuriem vairāk nekā 40 ir kravas kuģi. Latvijas kuģu īpašniekiem pieder vairāk nekā 70 kravas kuģu virs 1000 BT ar kopējo kravnesību aptuveni 1 000 000 DWT, diemžēl lielākā daļa no tiem reģistrēti zem citu valstu karogiem. “Lursoft” datubāzē atrodami vairāk nekā 140 uzņēmumu, kuru darbība saistīta ar ūdens transportu. Jūrniecībai, protams, pieder kravu un kuģu brokeri, ostas un to termināļi, piekrastes tūrisms un zvejniecība.
Lai jūrniecības nozare varētu attīstīties, būtiski ir dot tai izglītotus cilvēkus, kuri ar savām zināšanām spēs izmantot un attīstīt šo tautsaimniecības resursu. Ir svarīgi, lai nozares kopējās intereses pārstāvētu nevalstiskās organizācijas un asociācijas, kas valdībai būtu sarunu partneri nozarei nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, un jācer, ka valdības pārstāvji un pati nozare pratīs izmantot šo resursu.
LJS valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis