Mareks šobrīd atrodas uz LSC tankkuģa Ainaži un turpina apgūt jaunas iemaņas un prasmes savā pirmajā stūrmaņa praksē. Šeit arī tad otrais ieraksts Mareka blogā no pirmā kuģa.
Sveiks lasītāj.
Ir pagājis kāds laiciņš kopš pēdējā ieraksta.
Tātad, kā jau iepriekšējā ierakstā minēju uz kuģa valda savs ritms un kārtība. Uzskatu, ka praktikantam laiks jāizmanto produktīvi. Uz kuģa ir atvēlēts laiks gan mācībām, gan darbam. No izglītības iestādes esam saņēmuši grāmatu ar prakses uzdevumiem, kurus nepieciešams izpildīt. Šī grāmata palīdz orientēties, taču ņemot vērā tik daudzās sistēmas, kas mūsdienās atrodamas uz kuģiem, uzskatu, ka šī grāmata ir pats minimums.
Pēc manām domām, arī liela daļa sava brīvā laika ir jāziedo, lai tiešām ne tikai padziļināti izprastu šīs sistēmas, bet arī lai vairāk iepazītos ar pašu jūrniecības nozari, ar visām tās specifiskajām īpatnībām, jauninājumiem un izaugsmi. Datorizēti ir pieejami vairāki materiāli, ar kuriem arī iepazīstos. Tas, kas man ļoti piesaistīja jūrniecības nozarei un kas ir apstiprinājies manas prakses laikā ir – katra diena ir citāda. Nav tāda lieta kā vienveidība. Katru dienu nepieciešams risināt dažādus jautājumus un katram no tiem pieiet no cita skatupunkta. Tātad līdz ar to katru dienu iespējams iemācīties ko jaunu. To arī daru un tas arī ir mans primārais uzdevums. Jāizmanto visas iespējas, ko piedāvā pati apmācība.
Arī pēc pirmās prakses obligāta prasība ir stūrēšanas sertifikāta iegūšana. Labprāt arī mācos šo. Kuģa kustību ietekmē daudzi faktori – vējš, straume, kuģa iegrime, dziļums un citi. Pa lielam kuģi stūrēt ir tāpat kā stūrēt mašīnu, tikai ir šādas tādas nianses, kas jāapgūst un jāņem vērā.
Kamēr Latvijā vel uzsniga sniegs, tikmēr tropu joslā jau ir sākusies vasara, un jau agri no rīta, kad eju uz tiltiņu plkst. 04:00 ārā ir +210. Tikai atrodoties okeānā, kad pilnīgi visu līdz horizontam aizņem ūdens, saproti, kas ir klusums. Vel tāda lieta, pēc kuras biju ļoti ilgojies un kuru, visas pilsētas radīto gaismu rezultātā nav iespējams novērot, ir zvaigznes. Bet tas nenozīmē to, ka jūra vienmēr ir skaista un mierīga. Pa šo laiku arī ir nācies iet cauri diezgan stipram vējam. Stipra šūpošana ļoti ietekmē miega kvalitāti.
Laiks ir sācis ritēt nedaudz lēnāk. Ilgas pēc ģimenes ir pastiprinājušās, tādēļ izmantoju iespēju piezvanīt tuviniekiem caur satelīt-telefonu. Patlaban atrodos Dienvidamerikā, taču ņemot vērā to, ka konstanti iespējama rakstiska saziņa ar mājām, man īsti nav radusies sajūta, ka esmu tik tālu prom – citā kontinentā. Iespējams tas ir tikai pagaidām un ar laiku šīs sajūtas mainīsies.
Turpinājums sekos.
