28. aprīlī tika sasaukta LJS biedru sapulce, uz kuru bija uzaicināti arī IZM, SM pārstāvji, LJS sadarbības partneri un atbalstītāji, lai kopā pārrunātu un diskutētu par jūrniecības izglītības aktualitātēm.
Vislielākās diskusijas, protams, izvērtās par IZM virzīto Latvijas Jūras akadēmijas un Liepājas Jūrniecības koledžas integrāciju Rīgas Tehniskajā universitātē, tomēr atlika laiks, lai apspriestu sertificēšanas centra nākotni, bet arī, kā arī izspriestu LJS tālākās darbības jautājumus: LJS statūtu precizēšanu un biedra naudas apmēra palielināšanu.
Priecē tas, ka pēc ilgāka laika kopsapulce atkal varēja notikt klātienē, saglabājot tradīciju to noturēt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē. Kopsapulcei klātienē un attālināti reģistrējās 53 no 82 LJS biedriem. Vēl pirms sākt darbu LJS pārstāvji iepazīšanās ar jauno Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktori Lieni Johansoni, un par godu šim notikumam tapa kopbilde kuģniecības ekspozīcijas zālē. Tā kā sadarbība starp LJS un Muzeju noteikti turpināsies.
Kā ierasti kopsapulce sākās ar procedūras jautājumiem un valdes priekšsēdētāja Antona Vjatera atskatu uz LJS darbību iepriekšējā gadā. Satiksmes ministriju pārstāvēja Laima Rituma, kas pēc īsa nozares apskata, iezīmējot attīstības tendences mūsdienu nenoteiktībā, pasniedza Satiksmes ministrijas atzinības rakstus par ieguldījumu jūrniecības nozares attīstībā: Anitai Freiberga un Antonam Vjateram. Gints Šīmanis tika sveikts ar Atzinības krusta saņemšanu, ko godam nopelnījis ar savu aktīvo darbību, sasniegumiem un ieguldījumu Latvijas jūrniecības attīstībā un popularizēšanā.
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš iezīmēja Jūras administrācijas darbību, bet Roberts Gailītis pastāstīja par jūrnieku attīstības tendencēm un LJS iesaisti konkursa “Enkurs” organizēšanā, kas gādā par jūrniecības profesiju popularizēšanu vidusskolnieku vidū. Šogad “Enkura” organizēšanai ir piesaistīts Sabiedrības integrācijas fonda atbalsts, un vēl šī atbalsta ietvaros 2022.gadā tiks organizēts arī jūrniecības seminārs par jauniešu piesaisti jūrniecībā un nozares organizāciju sadarbību šajā jautājumā.
Tika lemts par LJS sertificēšanas centra nākotni, kas jau ilgu laiku darbojas LJS paspārnē un pašlaik sertificē hidrobūvju speciālistus. Par hidrobūvnieku sertificēšanu ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Ekonomikas ministriju. Tā kā LJS sertificēšanas centra darbībā iegūtos līdzekļus nevar izmantot LJS vajadzībām, LJS biedri nolēma, ka pēc Ekonomikas ministrijas deleģējuma līguma termiņa beigām, sertificēšanas centra darbība LJS paspārnē vairs netiks nodrošināta, un šāds lēmums dod gana daudz laika, lai sertificēšanas centrs varētu rast jaunas mājas.
IZM pārstāvis Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs klātesošajiem skaidroja nepieciešamību reorganizēt Latvijas jūras akadēmiju, to pievienojot Rīgas Tehniskajai universitātei. Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns savā runā uzsvēra akadēmijas pazaudēšanas risku un šī nepārdomātā un nepamatotā lēmuma neizbēgamu ietekmi uz Latvijas jūrniecības nākotni. Latvijas Jūras akadēmijas rektore Kristīne Carjova skaidroja reorganizācijas procesu no akadēmijas perspektīvas, Liepājas jūrniecības koledžas direktors Vladimirs Dreimanis pauda savu skatījumu uz Liepājas koledžas nākotni, bet Novikontas Jūras koledžas direktora vietnieks Dmitrijs Stepanovs pastāstīja par sadarbības iespējām starp “Novikontas” koledžu, Latvijas Jūras akadēmiju un Liepājas Jūrniecības koledžu. Pēc izglītības iestāžu prezentācijām tika pausti viedokļi par akadēmijas reorganizācijas nepieciešamību un izskanēja daudzi jautājumi, uz kuriem centās atbildēt Dmitrijs Stepanovs. Saņemtās atbildes jūrniecības nozares pārstāvjus nepārliecināja, tāpēc tika pielemts lēmums, ka LJS valde, ņemot vērā diskusijas laikā izteiktos viedokļus, sagatavos vēstuli IZM par akadēmijas reorganizēšanu un pievienošanu RTU. Lai arī cik karstas bija diskusijas par jūrniecības izglītības reorganizēšanu un Latvijas jūrniecības izglītības nākotni, tomēr netika klīdinātas šaubas, ka IZM jūrnieku viedokli ņems vērā.
Kā jau katru gadu Anita Freiberga atvēra “Latvijas jūrniecības gadagrāmatu 2021”, bet sapulces noslēgumā notika valdes vēlēšanas. Gunārs Šteinerts un Māris Ķempe atstāja valdes locekļu amatus un viņu vietā ievēlēja Anitu Freibergu un Uldi Ozolu. Antons Vjaters nolika savas priekšsēdētāja pilnvaras un LJS biedri par jauno LJS vadītāju vienbalsīgi ievēla Robertu Gailīti.
Priekšsēdētāju maiņa LJS – 28.04.2022
Šeit lasāma uz kopsapulces diskusijām sagatavotā vēstule:
Foto: Normunds Smaļinskis, Anita Freiberga, Līva Goba
