(21. turpinājums)
Jūnija beigās vienā vakarā izgājām no Laspalmas ostas un pagriezāmies uz dienvidiem, uz zvejas rajonu. Pēc iziešanas no ostas, kā jau vienmēr, noguris gulēju savā kajītē un 00.10 minūtēs pamodos no liela blīkšķa. Ieskatījies priekšējos iluminatoros, ieraudzīju, ka kuģa priekšgals ir baltā mākonī tīts un tam priekšā liela čupa kaut kādu dzelžu.
Izrādījās, ka otrais stūrmanis pieņēmis sardzi un nav bijis diez cik skaidrā. Pēkšņi ieraudzījis, ka kuģi gar labo bortu ar lielu ātrumu apdzen cits kuģis, nobijies un, gribēdams pagriezt pa kreisi, kļūdījies un stūres matrozim nokomandējis: «Uz labo bortu!». Rezultātā pagriezis pa labi un ar pilnu gaitu 90 grādu leņķī iedrāzies kreisajā bortā angļu konteineru kuģim «Botany Bey». Mašīnu apturējis uz tiltiņu atskrējušais kapteinis. Mūsu «Nemans» bija kļuvis par 5,5 metriem īsāks, viss priekšgals bija plakans līdz pat enkura spilvei. Angļu kuģim sānos bija milzīgs caurums un salauzti divi konteineri, no kuriem arī bija pacēlies balts talka mākonis. Es aizskrēju uz priekšgalu un sāku komandēt vīrus, lai pārbaudītu, vai pirmajā kravas rūmē nav sūces. Taču vīri un dažas sievietes ķēra uz klāja nobirušās lielas spoles ar dāmu spicēm. Tāda jau bija padomju jūrnieka morāle – vispirms paķert mantu, kas nokritusi no gaisa, bet pārbaudīt, vai kuģis grims vai ne, – to varēja atlikt uz vēlāku laiku. Beidzot tomēr iedabūju bocmani pirmajā kravas rūmē, un tas man oficiāli paziņoja, ka priekšējā siena nav cietusi un sūces nav. Pa to laiku arī visas spiču spoles no priekšgala jau bija novāktas, tāpat arī elektriskie slēdži, kuri bija izbiruši no otrā konteinera. Pēc tam kā mēs, tā arī angļu konteineru kuģis «Botany Bay», pagriezām atpakaļ uz ostu, jo kuģa priekšgals bija jātaisa no jauna.
Pēc atgriešanās ostā tika ielūgta inspekcija no «Bureau Veritas», lai noteiktu zaudējumu lielumu kā uz mūsu «Neman», tā arī uz «Botany Bey». «Botany Bay» pēc nedēļas caurums jau bija aizlāpīts, un tas varēja turpināt savu reisu. Mēs nostāvējām Laspalmas ostā vairāk nekā mēnesi.
(Turpmāk vēl)
Iepriekšējais stāsts lasāms šeit – Līgo, līgo