Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Ir iznākusi jaunā Latvijas Jūrniecības gadagrāmata – 2021, un grāmatu plauktos ieguls 29. grāmata, kas jau ierasti un tradicionāli aplūko aizvadītā gada notikumus, kas aizvadītajā gadā tieši un arī netieši ir saistīti ar jūru un jūrniecību. Šajā jūrniecības gadagrāmatā par aktualitātēm un spilgtākajiem gada notikumiem.
Vēsture atkārtojas. Laiks kā rādītājs. 2021. gadā varējām atskatīties uz Latvijas atgūtās neatkarības 30 gadiem un arī uz Latvijas jūrniecības veikumu. Pētot un analizējot, kas un kā noticis Latvijas jūrniecībā trīsdesmit gadu laikā - no 1991. līdz 2021. gadam.
Tālāk 1973. gada martā mani pārcēla par vecāko kapteiņa palīgu uz transporta refrižeratora kuģi «Burja». Šis bija ļoti patīkams kuģis, arī ātrums bija 22 mezgli. Kapteinis direktors Leonīds Ļebjodkins un komisārs Kuzma Čigriks.
Pēc šī reisa atgriezās pastāvīgais 2. stūrmanis, tāpēc 1967. gada jūlija beigās mani norīkoja par 2. stūrmani uz ražošanas refrižeratoru «Sarma». Kapteinis direktors šeit bija Nikolajs Karpovs un vecākais palīgs Konstantīns Gailišs.
No 1967. gada 1. augusta strādāju par otro stūrmani uz Rīgas refrižeratoru bāzes kuģiem. Tiku norīkots uz tankkuģi «Sigulda», kurš atradās remontā Klaipēdā.
Vēlā rudenī sacēlās milzīga viesuļvētra. Naktī vējš norāva no enkuriem tukšu doku, kurš tika uzmests uz «Siguldas» kreisā borta un stipri ielieca kuģa sānus, ko pēc tam vajadzēja remontēt. Ūdens bija sacēlies pāri piestātnēm, un visa remontrūpnīcas teritorija bija zem ūdens. No rīta, kad ūdens jau bija nokrities, peļķēs cilvēki ķēra zivis, kuras nebija paspējušas kopā ar ūdens noplūšanu aizpeldēt atpakaļ akvatorijā. Šajā naktī no Klaipēdas līdz Rīgai gar piekrastes mežiem bija milzum daudz nogāzto koku, un arī Rīga esot bijusi stipri applūdināta. Tagad nu gan ukraiņu bezdarbniekiem bija darbs, un pāris gadus varēja zāģēt meža lauztos kokus kā Lietuvā, Latvijā, tā arī Igaunijā.
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Braucām no pašiem ziemeļiem līdz Vladivostokai. Ziemas laikā tās pašas ledus grūtības visās jūrās, izņemot Kluso okeānu, tāpat arī lielie vēji, vētras un taifūni. Pavasarī – biezās miglas. Vasarā biežāk jauks, skaists laiks.
Otrs zvejas kuģis (SRT «Kavača», uz tā par kapteini bija mans draugs Iļja), kurš bija braucis pret vēju no Klusā okeāna puses, lai paglābtos pie Kamčatkas krastiem, arī bija tik stipri apledojis, ka 3 jūdzes pirms krasta apgāzās un nogrima. Pēc mēneša kuģi atrada, bet ūdenslīdēji mašīntelpā uzgāja tikai 2 cilvēkus. Pārējā apkalpe bija pazudusi. Arī Severokuriļskas ostā tajā naktī bija apledojuši un nogrimuši trīs zvejas kuģi. Tur gan bojā bija gājuši tikai 2 cilvēki.
Saņemot laipnu atļauju no Ausekļa redaktores Unas Mednes intervija ar Sendiju Repeli par sajūtām kā ir strādāt kuģa kapteiņa palīga amatā ir atceļojusi uz LJS mājaslapu.