(17. turpinājums)
Braucām no pašiem ziemeļiem līdz Vladivostokai. Ziemas laikā tās pašas ledus grūtības visās jūrās, izņemot Kluso okeānu, tāpat arī lielie vēji, vētras un taifūni. Pavasarī – biezās miglas. Vasarā biežāk jauks, skaists laiks.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atgriešanās Rīgā”
24. februārī Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas (LKKA) Padome un Latvijas Jūrniecības savienības (LJS) valde vienbalsīgi pieņēmušas lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Jūras akadēmijas rektorei Kristīnei Carjovai.
Turpināt lasīt “Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija un Latvijas Jūrniecības savienība izsaka neuzticību Jūras akadēmijas rektorei”
(16. turpinājums)
Otrs zvejas kuģis (SRT «Kavača», uz tā par kapteini bija mans draugs Iļja), kurš bija braucis pret vēju no Klusā okeāna puses, lai paglābtos pie Kamčatkas krastiem, arī bija tik stipri apledojis, ka 3 jūdzes pirms krasta apgāzās un nogrima. Pēc mēneša kuģi atrada, bet ūdenslīdēji mašīntelpā uzgāja tikai 2 cilvēkus. Pārējā apkalpe bija pazudusi. Arī Severokuriļskas ostā tajā naktī bija apledojuši un nogrimuši trīs zvejas kuģi. Tur gan bojā bija gājuši tikai 2 cilvēki.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas- vētras sekas un piedzīvojumi taigā”
Saņemot laipnu atļauju no Ausekļa redaktores Unas Mednes intervija ar Sendiju Repeli par sajūtām kā ir strādāt kuģa kapteiņa palīga amatā ir atceļojusi uz LJS mājaslapu.
Līva Goba
Turpināt lasīt “Darbs uz kuģa – dzīve nemitīgā kustībā”
Konkurss Enkurs tika atsākts, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija un noteiktie ierobežojumi
26. janvārī notika jūrniecības nozares konkursa vidusskolēniem Enkurs – 2022 organizētāju un atbalstītāju tiešsaistes sanāksme. Tās mērķis bija pārrunāt iespējas atjaunot konkursu pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma.
Turpināt lasīt “Organizatori gatavojas konkursa Enkurs 15. sezonai”
Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit .
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
(15. turpinājums)
Tā kā kravas uz kuģa nebija, lai iegūtu lielāku stabilitāti, piepildījām ar ūdeni visus tukšos degvielas un ūdens tankus. Pie stūres noliku vecāko virsnieku, sardzes matroži stāvēja stūres mājā par novērotājiem, kaut arī redzamības uz priekšu nebija nekādas. Visai komandai pavēlēju uzvilkt glābšanas vestes. Tie vīri, kas nebija sardzē uz komandtiltiņa vai mašīntelpās, negulēja. Praktiski jau gulēt arī nebija iespējams, jo viļņi kuģi svaidīja kā skaidiņu, un cilvēku no kojas (gultas) varēja aizmest pret pretējo sienu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas -ziemas vētra Ohotskas jūrā (2. daļa)”(14. turpinājums)
Vadājām uz zvejas rajoniem un zivju kombinātiem dažādus aprīkojumus un citas preces, kuras nav jātur saldētājrūmēs. Vienreiz pat akmeņogļu kravu aizvedām uz Komandoru salām. Tur Ņikoļskoje ciema reidā nostāvējām veselu nedēļu, kamēr kravu ar baržām nogādāja krastā. Apskatījām arī komandora Bēringa kapu. Komandoru salās arī ir liels kotiku saudzēšanas un pētniecības centrs. Šeit 5 jūdžu attālumā, apkārt salām, stingri aizliegts signalizēt un mest vai liet aiz borta atkritumus vai citus priekšmetus.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – ziemas vētra Ohotskas jūrā”
(13. turpinājums)
1964. gada februārī mūsu kuģim Petropavlovskas kuģu remonta rūpnīcā uz pāris mēnešiem sākās remonts. Dzīvoju ar ģimeni privātā mājiņā pie vecenītes Duņas Kuro, viņas vīrs bijis igaunis, boļševiki to nošāvuši 1930. gadā. Dzīvojām 6 m2istabiņā četratā. Ja naktī vajadzēja iziet priekšistabā spainī pačurāt, tad vajadzēja kāpt pāri saliekamajai gultiņai, kurā gulēja dēls. Iziet ārā uz tualeti nevarēja, jo no februāra vidus un visu martu dikti sniga un plosījās viesuļi.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Petropavlovska”Labdien!
Šī gada 16. decembrī aprit pieci gadi, kopš Mūžībā devies pirmais un ilggadējai Latvijas Jūras akadēmijas rektors, viens no tās dibinātājiem, prof. Jānis Bērziņš.
Laiks rit, dzīve turpinās…
Taču mēs, viņa ģimene un līdzgaitnieki, kam Jānis bija ne tikai tuvs un mīļš cilvēks, bet arī sava laika simbols profesionālismam, cilvēcībai, neatlaidībai, harizmai un patriotismam, godinot viņa piemiņu, vēlamies saglabāt atmiņas ne tikai par rektoru un cilvēku, bet arī liecības par dzīvi, jūrniecību, cilvēkiem..
Turpināt lasīt “Profesora Jāņa Bērziņa piemiņai”