O. Stimbāns pēdējā darbavietā – ostas kontroles dienestā 2000. gada jūlijā.
Kad rakstu šīs rindas, Ministru prezidenta amatā ir Vilis Krištopans, viņš jau pirms vēlēšanām zināja visu, kas valstī ir darāms, lai uzlabotu situāciju, pēc viņa paša vārdiem, viss tāpat kā sportā. Mans augstākais priekšnieks, satiksmes ministrs Gorbunovs, bijušais CK otrais sekretārs, bija uz zaļā zara toreiz un arī tagad, viņam nav jādomā par to, kā dzīvos, kad aizies pensijā. Arī viņam es Latvijas atdzimšanas laikā stipri ticēju, bet tagad vairs nē.
1996. gadā K. Gailišs aizgāja strādāt uz Latvijas Jūras administrāciju, bet par ostas kapteini nozīmēja Eduardu Delveri. Darbinieki viņu ļoti cienīja. 1997. gadā Jūras administrācijā, un līdz ar to arī pie mums, sākās reformas un tās, protams, vienmēr nes izmaiņas un ne jau strādājošo labā.
25. martā Jūrnieku mācību centrā LAPA notikušajā jūrniecības nozares konkursa skolēniem “Enkurs 2023” otrajā atlases kārtā pārliecinoši uzvarēja Liepājas valsts 1. ģimnāzijas komanda, apsteidzot konkurentus par 10 punktiem.
Mani ievietoja palātā kopā ar vācieti, kurš neprata angliski, bet es ļoti slikti runāju vāciski, taču kaut kā jau sapratāmies. Kauns jau bija vācieša priekšā par mūsu slimnīcu, jo ēdināja mūs visus vienreizēji slikti. Nataša katru dienu nesa mums abiem pusdienas. Atkal katru dienu deva dažādas tabletes, taču šoreiz dzēru tikai sustaku, bet visas pārējās metu ārā miskastē. Tādā veidā visu mēnesi nebija nevienas sirdslēkmes. Pēc mēneša mani atkal nosūtīja uz Jaunķemeru sanatoriju. Pēc tās norīkoja uz ārstu komisiju un «piesprieda» 2. grupas invaliditāti uz mūžu. Tā kā nu es biju kļuvis par pensionāru- invalīdu, tad ar strādāšanu jūrā arī bija cauri. Pensiju nozīmēja 120 rbļ. mēnesī. Iedeva izziņu, ka varu strādāt vieglu kancelejas darbu, turklāt tikai dienā, kreisajā rokā nest 3 kg smagumus, bet labajā 8 kg. Nedzert, nepīpēt, ieturēt stingru diētu. Vienīgais labums, ka visos virszemes sabiedriskajos transportos varēju braukt par brīvu. No kompartijas uzreiz izstājos, jo tāpat jau jūrā vairs nelaidīs. Tas jau arī bija vienīgais iemesls, kāpēc biju kompartijā.
9.martā konkursa “Enkurs 2023” koordinatore Sarma Kočāne jūrnieku mācību centrā LAPA tikās ar mācību centra speciālistiem, lai pārrunātu plānoto konkursa norisi 25.martā.
2023. gada 30. martā notika kārtējā LJS valdes sēde.
Valdes sēdē tika apstiprināts Jūrniecības savienības gada pārskats un vadības ziņojums par 2022. gadu. Tika pārrunātas LJS aktualitātes – SC nodošanas process Latvijas Būvinženieru savienībai, finansējuma piesaistīšana gadagrāmatas izdošanai u.c.
R.Gailītis tāpat iepazīstināja ar LJS darbības stratēģijas izstrādi.
Tika nolemts, ka LJS biedru sapulce notiks 2023. gada 8. jūnijā.
Nākošā valdes sēde ir paredzēta 27.04.2023. Par iespējām piedalīties LJS valdes sēdē un iekļaut tajā Jūs interesējošos jautājumus lūdzu sazināties, rakstot e-pastu uz [email protected]
Tālbraucējs kapteinis Valērijs Jevzikovs ir dalījies ar savu aizraušanos un hobiju- jūrnieku cepuru kokaržu kolekcija. Šajā kolekcijā ir vairāki simti dažādu valstu un laiku jūras kara flotes un tirdzniecības flotes kokardes. Kokarde (franču: cocarde) ir formas tērpa galvassegas atšķirības zīme.
Izstāde ir apskatāma Unimars biznesa centra (Duntes iela 17a) pirmajā stāvā līdz marta beigām.
Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā Jūrniecības nozares 2022. gada notikumu TOP 10, par RTU LJA izlaidumu, par sadarbību starp Latvijas un Kazahstānas uzņēmējiem un citiem jaunumiem jūrniecībā.
Tāpat arī šajā numurā ir intervija ar satiksmes ministru Jānis Vitenbergu, kā arī intervija ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes locekļiem Āri Ozoliņu, Ivaru Landmani, Jāni Kasali un Daini Babuli.
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
2023. gada 23. februārī notika kārtējā LJS valdes sēde. Sēdē attālināti piedalījās arī Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns. Latvijas Stividorkompāniju asociācija apvieno stividorkompānijas, kuras veic savu uzņēmējdarbību Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās. Tika pārrunātas LJS sadarbības iespējas ar Stividorkompāniju asociāciju, lai veicinātu kopīgu jūrniecības nozares interešu aizstāvību. Sēdē tika izskatīti arī citi jautājumi par: finansējuma piesaisti Latvijas Jūrniecības gadagrāmatas izdošanas nodrošināšanai, LJS darbības stratēģijas izstrādi un LJS Sertificēšanas centra darbību.
Nākošā valdes sēde ir paredzēt 23.03.2023. Par iespējām piedalīties nākošajā LJS valdes sēdē un iekļaut tajā Jūs interesējošos jautājumus lūdzu sazināties, rakstot e-pastu uz [email protected]