Jūras administrācija apkopojusi 2022. gada jūrniecības notikumu TOP 10

Jau vienpadsmito gadu Latvijas Jūras administrācija, sadarbībā ar Latvijas Jūrniecības savienību, aicināja jūrniecības nozarē strādājošos, kā arī citus interesentus iesaistīties pagājušā gada svarīgāko nozares notikumu apkopošanā, lai izveidotu tradicionālo notikumu TOP 10. 

Bez pārsteigumiem par svarīgāko Latvijas jūrniecībā tika atzīta Latvijas Jūras akadēmijas pievienošana Rīgas Tehniskajai universitātei, kas tika veikta, neņemot vērā jūrniecības nozares iebildumus, savukārt pasaules jūrniecības aktualitātes pagājušā gadā pirmkārt saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām. 

Turpināt lasīt “Jūras administrācija apkopojusi 2022. gada jūrniecības notikumu TOP 10”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atmiņas no Angolas

(31. turpinājums)

Traļa «Konda» jubilejas reiss 1983. gada jūnijā.

Tamlīdzīgas lietas jau nekur padomijā nevarēja iedomāties. Līdzīgas saimniecības varēja ieraudzīt tikai kapitālistu zemēs.

Pēc šīs ekskursijas pārvaldes banketu zālē mūs gaidīja bagātīgi klāts galds un arī pats priekšsēdētājs veselu stundu mūs pagodināja ar savu klātbūtni.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atmiņas no Angolas”

Iznācis jaunais žurnāla Jūrnieks numurs 2022-6

Žurnāls Jūrnieks 2022-6

Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā par jūrniecības izglītību, digitalizāciju un sociālo atbildību, ostu ambīcijām. Jauna identitāte – “Rīgas brīvostas flote” pārtop par “LVR Flote”. Pasaulē pieaudzis pieprasījums pēc oglēm un citiem jaunumiem jūrniecībā.

Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks

LJS valdes sēde – 19.01.2022.

19. janvārī notika Latvijas Jūrniecības savienības valdes sēde. Sēdē piedalījās arī aicinātie viesi – LVR flotes valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš, Marine Services Group valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Abuzjarovs un LTFJA pārstāvis Andrejs Umbraško.

Sēdes darba kārtībā tika pārrunāti sekojoši jautājumi:

  • Sadarbības iespējas starp jūrniecības organizācijām.
  • Jūrniecības gadagrāmatas izdošana 2023. gadā.
  • LJS dalība SIF projektu konkursos “NVO fonds” un ” Ģimenei draudzīgas vides veidošana”.
  • Dažādi.

Par iespējām piedalīties nākošajā LJS valdes sēdē un iekļaut tajā Jūs interesējošos jautājumus lūdzu sazināties, rakstot e-pastu uz [email protected]

LJS valdes sēde – 29.12.2022.

29. decembrī notika šī gada pēdējā Latvijas Jūrniecības valdes sēde.

Sēdē tika izskatīti sekojoši jautājumi par:

  • līdzšinējā LJS darbība 2022. gadā un aktivitātes kopš iepriekšējās valdes sēdes;
  • 2022. gada LJS finanšu rādītāji un finanšu atskaite, 2023. gada darba plāns un plānotie LJS ieņēmumi/ izdevumi 2023. gadā;
  • LJS dalība SIF projektu konkursos “NVO fonds” un ” Ģimenei draudzīgas vides veidošana”
  • Jūrniecības gadagrāmatas izdošana 2023. gadā.

Sēdē piedalījās arī LJS biedrs Gaidis Andrejs Zeibots, kurš informēja par Hugo Legzdiņa paredzētajiem piemiņas pasākumiem 2023. gadā sakarā ar admirāļa 120 dzimšanas dienu. Tāpat aicināja domāt par izbraucieniem uz skolām, ņemot vērā projekta Bibliokuģis pieredzi, lai pievērstu jauniešus jūrniecības profesijai.

Par iespējām piedalīties LJS valdes sēdē un iekļaut tajā Jūs interesējošos jautājumus lūdzu sazināties, rakstot e-pastu uz [email protected]

Videoatskats uz Ē.Grāmatnieka un O.Stimbāna grāmatu atvēršanu – 14.10.22.

Šeit videoatskats uz 2022. gada 14. oktobrī notikušo divu kapteiņu (Ē.Grāmatnieka un O.Stimbāna) grāmatu prezentāciju. Paldies kapteinim Ēvaldam Grāmatniekam par videomateriāla noorganizēšanu.

Šeit pasākuma apraksts: https://www.ljs.lv/2022/10/19/e-gramatnieka-un-o-stimbana-gramatu-prezentacija/

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – īsie reisi

(30. turpinājums)

Taču, kad pēc psihoterapeita ieteikuma pārtraucu dzert ārstu parakstītās tabletes, beidzās arī stenokardijas lēkmes. Ja kādreiz sākās sāpes, lietoju tikai nitroglicerīnu. Pēc tam es vairs nebiju sanatorijā gulošais, bet jau staigāju. Pēc sanatorijas mani norīkoja par rezerves kapteini, un tad sākās dažādas komisijas. Protams, es centos atkal dabūt atļauju iet jūrā, taču Rīgas baseina slimnīcas priekšniece Inta Spilve man pēc lielām pūlēm ļāva iet jūrā tikai līdz pusgadam un arī tad katrreiz ar speciālu atļauju. Protams, es nebiju iemācījies dot kukuļus, nezināju arī kam, un pēc šīs slimošanas nebija arī naudiņas.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – īsie reisi”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – infarkts

(29. turpinājums)

Reisa beigās mūs aizsūtīja uz Itāliju, kur Monopoli ostā bija jāiekrauj eļļa mucās Tallinas ostai. Tā kā Monopoli bija jāpienāk svētdien, tad Vidusjūrā apturējām kuģi, nolaidām laivu un visu dienu peldējāmies, lai atnāktu uz ostu pirmdien no rīta. Brīvdienās ostu nodevas ir divreiz lielākas.

Reisa vidū pabijām arī Barselonā (Spānijā), tur, manuprāt, bija visievērojamākā vieta pie Kolumba pieminekļa, iespaidīgs bija brauciens pāri līcim uz centru ar funikulieri. Šeit vienā kafejnīcā mani ar Natašu nez kāpēc noturēja par amerikāņiem un apkalpoja ar sevišķu rūpību.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – infarkts”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Libērija un Āfrikas meitenes

(28. turpinājums)

Ko var darīt, Nigērijā savi likumi. Lagosa ir 8-10 miljonu pilsēta (neviens nezina, cik īsti iedzīvotāju). Pa galvenajām ielām, blakus debesskrāpjiem tek virszemes kanalizācijas kanāli, pilns ar mušām. Katrs var apstāties jebkurā vietā un izdarīt savas dabiskās vajadzības uz ceļa, ielas, trotuāra vai arī kur citur. Tāpēc arī mūsu bocmanis staigāja, nēsājot līdzi gumijas «šlangu». Ja kāds vietējais pie borta vilka nost bikses, tad bocmanis ar «šlangu» vilka viņam pa muguru. Tas pats notika, ja krāvējs kāpa ārā no kravas rūmes un viņam uz kailas miesas zem drēbēm bija redzamas saldētas zivis. To viņi prata izciest, nesot saldētu zivi zem krekla. Bija arī tāds gadījums, kad es pasaucu ostas policistu un parādīju, ka pie kuģa borta peld puskailas baltās sievietes līķis. Policists mani nomierināja: «Neuztraucies, kaptein, tūlīt sāksies atplūdi un līķis aizpeldēs uz jūru».

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Libērija un Āfrikas meitenes”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – mazliet par pirātiem Nigērijā

(27. turpinājums)

Pirms Ziemassvētkiem mēs pēkšņi saņēmām atteikumu zivju piegādē, jo rietumu valstīs parasti no 20. decembra līdz 4. janvārim neviens nestrādā.

Mūsu bāzē, protams, tika pieņemts lēmums nelaist mūs mājās atpūtā, bet nosūtīt uz Anglijas ostu Falmutu (pašos salas dienvidos).

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – mazliet par pirātiem Nigērijā”